Par mežacūku popolācijas samazināšanu

Vairāki LMS biedri ir izteikuši izbrīnu vai neapmierinātību par VMD norādījumiem, kas uzliek par pienākumu daļai medību tiesību lietotāju pastiprināti medīt mežacūkas, lai samazinātu populācijas blīvumu.
Lai paskaidrotu šādu norādījumu rašanās iemeslu, jāatgriežas senākā un ne tik senā pagātnē.
Āfrikas cūku mēris (ĀCM) Latvijā ienāca no Baltkrievijas puses 2014. gada vasarā jeb pirms 10 gadiem. Kopš tā laika tas ir izplatījies ne tikai visā Latvijā, bet arī mūsu kaimiņvalstīs. Slimība ietekmē ne tikai mežacūku populāciju un līdz ar to arī medniekus, bet arī cūkaudzētājus, gaļas pārstrādātājus, lauksaimniekus, pārvadātājus un citas saimniecības nozares. Ir skaidrs, ka mūsu visu kopējais mērķis ir tikt no šīs slimības vaļā. Galvenais slimības izplatītājs un uzturētājs dabā ir mežacūkas. Respektīvi, jo mazāk mežacūku, jo mazāka iespēja, ka ĀCM nonāk mājas cūku saimniecībā.
Brīdī, kad ĀCM parādījās Latvijā, tika meklēti risinājumi kā efektīvāk samazināt mežacūku populāciju. Tika spriests arī par iespējamiem grozījumiem Medību likumā, kas ļautu mežacūkas medīt platībās, kur nav reģistrēti medību iecirkņi. Respektīvi, ikvienam zemes īpašniekam, līdzīgi kā lapsas vai jenotsuņus. Toreiz diskusijās, balstoties uz mednieku viedokli, medniekus pārstāvošās organizācijas pret to kategoriski iebilda.
Kā kompromiss mednieku vēlmei saglabāt likumā mežacūku medībām nepieciešamo minimālo medību iecirkņa platību, likuma pārejas noteikumos tika iestrādāts 13.pants, kas paredz ka: “Medību tiesību lietotājam šo pārejas noteikumu 12.punktā minētajā periodā ir pienākums medījot samazināt mežacūku populācijas blīvumu piekritīgajā medību platībā atbilstoši Valsts meža dienesta noteiktajam minimālajam mežacūku nomedīšanas apjomam.”. Tāpat likumā tika paredzēts, ka pēc medību tiesību lietotāja pieprasījuma VMD mežacūkas var atļaut medīt arī teritorijās, kur to ir aizliegts darīt (tostarp vietās, kurās nav reģistrēts medību iecirknis).
Vienkāršāk sakot, mežacūkas joprojām var medīt tikai medību tiesību lietotāji, kuriem ir reģistrēti medību iecirkņi, bet par to mednieki uzņēmās pienākumu mežacūkas tiešām arī medīt.
Šobrīd VMD norādījumi paredz intensificēt mežacūku medības ap lielajām reģistrētajām cūku novietnēm. Tur, kur ĀCM rezultātā mežacūku nav vai ir maz, nekāda diža medīšana nesanāks, bet medniekiem šajās vietās ir jārīkojas, lai saglabātu zemu mežacūku blīvumu. Tomēr vietās, kur mežacūkas ir savairojušās vai atgriezušās, mednieku pienākums ir medīt, lai samazinātu mežacūku blīvumu un ierobežotu ĀCM izplatību.
Pretējā gadījumā tiks rosināti jauni grozījumi Medību likumā, atceļot minimālās iecirkņa platības ierobežojumus un ļaujot mežacūkas medīt ikvienam medniekam, kas to vēlas un šoreiz nedz LMS nedz citām mednieku organizācijām nebūs argumentu pret šādiem grozījumiem. Cīņu ar ĀCM tas nekādā veidā neuzlabos, bet ierēdņi varēs sist sev uz pleca un teikt, ka ir mazinājuši šķēršļus ĀCM ierobežošanai. Pilnīgi noteikti būs zemes īpašnieki, kuri, lai paši medītu mežacūkas, pārtrauks medību tiesību nomas līgumus ar mednieku klubiem. Iecirkņu platības tiks vēl vairāk sadrumstalotas, pieaugs staltbriežu postījumi. Visticamāk, ka ar šo situāciju apmierināti nebūs ne mednieki, ne lauksaimnieki un mežsaimnieki, nedz arī cūkaudzētāji.
Jau šobrīd tiek apspriesti arī scenāriji, kas paredz mežacūku ķeršanu dzīvķeramos sprostos, ko organizētu VMD, PVD vai cūkaudzētāji un mednieki nevarētu to aizliegt.
LMS ir apzinājis šķēršļus mežacūku medīšanas intensificēšanai – lēnā un sarežģītā paraugu iesniegšanas un rezultātu saņemšanas kārtība, problēmas ar nomedīto mežacūku uzglabāšanu siltajā laika periodā, piebarošanas ierobežojumi un citi. Mēs esam vērsušies gan pie ZM, gan PVD un VMD, lai panāktu uzlabojumus šajos jautājumos. Tuvākajā laikā ceram sagaidīt atbildīgo iestāžu piedāvājumus problēmas risināšanai.
Tomēr, neskatoties uz šo visu, īsais kopsavilkums ir – medījam paši vai to darīs kāds cits.

Jānis Baumanis
Latvijas Mednieku savienība
Valdes priekšsēdētājs