Vadlīnijas medījamo dzīvnieku piebarošanai

Sākoties ziemas sezonai, Valsts meža dienests atgādina par savvaļā dzīvojošo medījamo dzīvnieku piebarošanas nosacījumiem. Uzstādot medījamo dzīvnieku barotavas, jāņem vērā vairāki ierobežojumi, kā arī jānodrošina pareiza barības izvietošana, lai sekmējot mežacūku medības, neveicinātu Āfrikas cūku mēra izplatīšanos.

Nosacījumus medījamo dzīvnieku barotavu un barības izvietošanai nosaka 17.12.2013. MK noteikumi Nr. 1483 “Savvaļā dzīvojošo medījamo dzīvnieku piebarošanas noteikumi”. To mērķis ir:

mazināt dzīvnieku nodarītos postījumus lauksaimniecības un mežsaimniecības kultūrām;
mazināt dzīvnieku nodarītos postījumus dabas aizsardzības objektiem;
sekmīgāk apkarot Āfrikas cūku mēri, nodrošinot iespēju samazināt mežacūku populāciju, medījot pie ēsmas; vienlaikus ierobežot pārliecīgu mežacūku koncentrēšanos piebarošanas vietās.

Barotavu izvietojums

Barotavas atļauts izvietot tikai pēc tam, kad tam saņemta zemes īpašnieka vai tiesiskā valdītāja rakstiska piekrišana. Pārnadžu barotavas atļauts izvietot tikai tajos medību iecirkņos, kuros atļauts medīt attiecīgās sugas pārnadžus.

Bez saskaņošanas ar zemes īpašnieku vai tiesisko valdītāju barotavas aizliegts izvietot:

vietās, kur tās var traucēt vai ierobežot meliorācijas sistēmu darbību, zemes apstrādi, tehnikas pārvietošanos, infrastruktūras objektu uzturēšanu vai ugunsapsardzības funkciju veikšanu;
priežu, egļu un bērzu jaunaudzēs, kas nav sasniegušas piecu metru augstumu, un apšu jaunaudzēs, kas nav sasniegušas 10 m augstumu, kā arī tuvāk par 100 m no šīm jaunaudzēm;
tuvāk par 250 m no lauksaimniecības kultūrām.

Barotavas aizliegts izvietot arī:

tuvāk par 250 m no valsts galvenajiem autoceļiem;
tuvāk par 250 m no medību iecirkņa robežām bez saskaņošanas ar piegulošo platību medību tiesību lietotāju;
pilsētu teritorijās un tuvāk par 500 m no tām;
teritorijās, kuras reģistrētas Dabas aizsardzības reģistrā kā īpaši aizsargājami biotopi un īpaši aizsargājamo sugu dzīvotnes.

Savvaļas dzīvnieku piebarošanu reglamentē arī īpaši aizsargājamo dabas teritoriju (ĪADT) vispārīgie aizsardzības un izmantošanas noteikumi, ĪADT individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi, kā arī citi normatīvie akti dabas aizsardzības jomā, kuros noteikti ierobežojumi piebarošanai.

Ar ĪADT izvietojumu iespējams iepazīties Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) dabas datu sistēmā OZOLS (https://ozols.gov.lv/pub), bet ar ĪADT aprakstiem – DAP mājas lapā (https://www.daba.gov.lv/lv/par-ipasi-aizsargajamam-dabas-teritorijam).

Barības izvietojums

Barības (izņemot sienu, skābsienu un zaru slotiņas) izvietošanas veidam un barotavas konstrukcijai ir jābūt tādai, lai barībai nevar piekļūt mežacūkas. Tas nozīmē, ka barību nedrīkst izbērt uz zemes. Mežacūku piebarošanas kritēriji ir noteikti atsevišķi, ar mērķi nodrošināt iespēju samazināt mežacūku populāciju, medījot pie ēsmas. Tas nozīmē, ka mežacūku piebarošana ir akceptējama tikai, lai nodrošinātu medību sekmes, tādējādi samazinot Āfrikas cūku mēra izplatīšanos.

Mežacūku barotavas atļauts izvietot tikai medību iecirkņos, kur tās atļauts medīt, ievērojot šādus nosacījumus:

barotavas konstrukcija nodrošina dozētu barības padevi (dozatori, mucas);
barotavu kopējais tilpums nepārsniedz 400 litru uz 1000 ha.

Iespējamās sankcijas par piebarošanas noteikumu pārkāpumiem

Ja barotava ierīkota prettiesiski, zemes īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam tā ir jālikvidē, savācot un aizvedot barību. Pēc tam, ja barotavas ierīkotājs ir zināms, zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs ir tiesīgs pieprasīt no viņa ar barotavas likvidēšanu saistītos zaudējumus.

Medību likuma 32. pants nosaka, ka par savvaļā dzīvojošo medījamo dzīvnieku piebarošanas noteikumu pārkāpšanu piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai līdz piecdesmit naudas soda vienībām (līdz 250 EUR), bet juridiskajai personai (t.sk. mednieku biedrībai) — no desmit līdz divsimt naudas soda vienībām (no 50 līdz 1000 EUR).